svētdiena, 2011. gada 5. jūnijs

Lādīte no greipfrūta mizas



Labu laiku atpakaļ Tatjanas blogā izlasiju to kā pagatavot lādīti no apelsīnu mizas. Tas mani ļoti ieinteresēja.
 Samaitāju trīs apelīnu mizas :D-pirmo uzmaucu uz nepareizas fomiņas-burciņas, izžuvušo mizu nevarēju dabūt nost, jo apakša burciņai bija platāka. Otro izvēlējos apelsīnu ar biezo mizu-ari sanāca galīgi garām-pirms uzlikšanas uz burciņas (nu jau trauks bija bez jebkādiem izliekumiem), mizu izgriežot- iekšpusi pārliekot par virspusi -tā saplīsa-nebija tik elastīga. Trešo mizu viss it kā ok., bet ,ņemot nost no trauka, vienu pusīti ielauzu. Nemetu vis plinti krūmos un paņēmu greipfrūtu, tas ir mazliet lielāks par apelsīnu, domāju, kad vienreiz man tač jāizdodas! Nu tad beidzot sanāca ar!


 Lādītei vāciņu ir paredzēts apgleznot, bet man tā greipfrūta miza tik feini izkalta-ar tādu kā nelielu rakstiņu, kad nu nemaz negribējās neko 'uzlabot', atstāju tādu kā ir.

Tas caurumiņš izplīsa ņemot ārā grepfrūta mīkstumu, bet nav jau nemaz tik liels, man netraucē :D







P.S.
Runājot par tām apelsīnu rozītēm,biju iedomājusies, kad varētu tās taisīt ari no citroniem un laima, Aija ari par to ieminējās. Pamēģināju no citrona- jau tad, kad viņu mizoju, sapratu, ka nav kaut kas tā kā vajag-jo citrons nav apaļš un galā tas mizas "puļķis" neļaus man veidot ziedu. Tā ari notika- satīnu ziedu ar mokām, jau forma man galīgi neapmierināja un tad, kad izkalta-nu īsta karikatūra!, pat  jums atrādīt tādu "šedevru'' kauns, izmetu uzreiz :D. Nezinu tik kā būs ar laimu, varbūt tas būs kaut cik pateicīgāks? Kad tikšu pie tā zaļā auglīša, tad noteikti pamēģināšu.

9 komentāri:

  1. ak dies kas pa idejām :o, kur vēl tāda dzimusi :D nu super. lasu skatos un brīnos :D :D :D
    bet par neizdevušajām lietām - ar no sākuma domāju rādīšu tik visu kas smuks un labs. bet tad padomāju. nē rādīšu ar visu kas neizdodas un izgāžas ar blīkšķi, jo varbūt ir tādi kas mācās ne tikai no savām kļūdām, bet arī no citām ;)

    AtbildētDzēst
  2. Kāda kapitāla ideja!!! Kas to būtu domājis, ka no šitādas mīkstas mizas var sanākt šitik smuks un stingrs trauciņš...un tā tekstūra tiešām nekādu apgleznošanu neprasa. Ko liksi iekšā?


    Ja, piekrītu Madarai, par neizdevušajām lietām. No tām jau arī mācās!

    AtbildētDzēst
  3. Vajag, vajag minēt arī par neveiksmēm, noteikti!

    Nu jaunais trauciņš vienkārši super izdevies! :)

    AtbildētDzēst
  4. Šo komentāru ir noņēmis autors.

    AtbildētDzēst
  5. Lādīte fantastiska! Tā kā man ļoti gribas zināt, cik tā cieta, cik mīksta, cik ērta un tā tālāk, būs vien jāiet šodien pēc greipfrūta. :) Bet izveidojies raksts - mmm, tāds dabisks un 'nesamaitāts'! :)

    AtbildētDzēst
  6. :))) tiešām fantastisks raksts lādītei! Būtu grēks to pārklāt ar krāsu, vai kā savādāk nomaskēt...

    Kad mūsmājās nonāks greipfrūts noteikti pamēģināšu viņu uzsēdināt u kādas mazas burciņas! :)))

    AtbildētDzēst
  7. Paldies, meitenes!!!

    Piekrītu Jums, kad jāpiemin ari par neveiksmēm, jo jāmācās ne tikai no savām kļūdām :)

    Ilze (prieks, kad varu Tevi saukt vārdiņā), ko likšu iekšā? Laikam jau rotaslietiņas, man viņu nav daudz, tā kā vietas pietiks :D

    Sixspārne, viņa ir cieta, saulītē pamatīgi izkalta, domāju, ka diezgan ērta, pagaidām nekādu sūdzību man nav :D

    AtbildētDzēst
  8. burvīgs trauciņš! Jā, cilvēka izdomai nav robežu- un paldies,Dievam, ka tā!

    AtbildētDzēst
  9. Irēna, Tev ir absolūta taisnība- cilvēka izdomai nav robežu un tiešām jāpateica Dievam, ka tas tā ir!
    Tāpēc es ari dievinu 'bloglendiju'! Te ir tik daudz skaistu lietu un lieliskas meitenes!

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...