svētdiena, 2013. gada 22. decembris

Zvaniņš skan...

Šogad esmu tik aizņemta, kad neatliek laika saviem priekiem-rokdarbiem. Plāni ka Napoleonam, bet nezinu, kad tos realizēt :D
"Šķirstot" savas bildes virtuālajā albūmā, atradu lietu, kuru nebiju ielikusi un atrādijusi savā blogā-tieši pirms gada darinātā dāvaniņa Inesei. Ak, šis jaukais Rūķu pasts! Šogad ari sāku domāt, ko taisīt uz Zsv apdāvināšanu :), un gaidiju no "Rūķu mammas" Ineses zaļo gaismu startam... bet, dažādu apstākļu pēc, Rūķu pasts slēgts :( ...nekas, gaidīsim nākamo gadu ;)

Un te ir mans pagāšgada darinājums-
Ziemassvētku saldumu lādīte

 Domāju, ka nav nekas slikts- atrādīt vēlāk(nu dikti, dikti vēlāk), nekā nekad :D

pirmdiena, 2013. gada 25. novembris

Eņģelīši

 Zvans un lūgums sataisīt eņģelīšus, ko varētu kārt eglē-klientes meitiņas bērnudārzā rotās pagalma egli.
Man kārtējais izaicinājums-izdomāt, kā sataisit šādu egles rotājumu :)

Lūk, kas man sanāca. (14cm gari)



 Uzpūta vējiņš un mani eņģelīši sāka lidot :))


Pati esmu apmierināta ar rezultātu.
 Ļoti ceru, ka mana kliente būs tādās pašās pozitīvās domās ;)

sestdiena, 2013. gada 23. novembris

Mājiņas māsiņas

Darba procesā, klienti man jautāja vai tās ir dvīņu māsām?-nē, tās nav dvīnītēm, kaut gan tā ari izskatās :)))
 Bija pasūtijums, sadomāju paralēli taisīt otru tādu pašu (tikai logus ieliku katrai savā pusē)- man ļoti patīk šis darbs :))  Bet nu izrādās, ka laikam abas divas paliek pie manis. Pasūtītājs jau divas nedēļas nesūta man savu telf.num., ja pārdomāja, tad varēja pieklājības pēc pateikt...
Tā nu tagad "māsiņas" mitinās pie manis, līdz atradīs saimniekus :), un kad tas notiksies, tad ari papildināšu interjeru, jo vēl nav pilnīgi pabeigtas-trūkst dažu sīkumiņu.

1.


2.




otrdiena, 2013. gada 29. oktobris

Kaķīts mans - melns ar baltām ķepiņām

Ik reiz, kad skatos krustiņotāju darbus, nespēju vien nopriecāties-cik tie ir skaisti!!! Ļoti sagribējās ari pašai kaut ko pamēģināt krustiņdūrienā.
Paldies Ilzei par saitu ar shēmiņām :) Izvēlējos, pa manam, pēc iespējas vienkāršāko-vienkrāsainu, man ka diletantam tieši laikā :)  Izšuvuma izmēri ir 24x48 cm.
Tad nu re, kas man sanācis-mans pirmais nopietnais izšuvums.
(kļūdu protams daudz, bet pa gabalu nevar pamanīt ... 
ir tāds teiciens- " mākslas darbi skatāmi pa gabalu" - ;D )



Gandrīz kā mans  Čipiņš :D
Te mīlulītis agrā jaunībā :D


Rāmīti improvizēju-tas ir no filca auduma.


pirmdiena, 2013. gada 7. oktobris

Ar savām rociņām - Drēbnieku manekens


Šis ir mans otrais mēģinājums-veiksmīgs mēģinājums :), kuru varu Jums atrādīt. Pirmo manekenu taisot mazliet kļūdijos un iznākums man nepatika, tāpēc ķēros pie nākamā :D

Ilgi domāju, kā lai tieku pie drēbnieku manekena. Ložņājot pa netu, te uzgāju  kā dabūt manekena formu. Un, kādā veidā to formu dabūt par drēbnieku manekenu, mana improvizācija :)

Es pati par modeli :D
  Vedekliņa mani aptina ar skoču. Mugurpusē pārgrieza.

Ar skoču salīmēju kopā muguru un aizlīmēju roku caurumus.

 Te nu man kaut kā izpalika procesa fočēšana, mēģināšu kaut kā aprakstīt :)
Veco slotu ieliku iekšā (pati slota labi tur plecu daļu) cieši piepildiju ar lupatām. Apakšu noslēdzu ar kartonu, kuram pa vidu izstumj slotas kātu. Kartona rulli (no auduma baķa) ieģipsēju puķupodā. Slotas kātu ieliekot kartona rullī, manekenu var viegli grozīt.
 Kakla daļa ari ir no auduma baķa kartona ruļļa, kura apkārtmērs tīri labi atbilst kakla apkārtmēram.


Lai nolīdzinātu rieviņas un grumbiņas, man pietrūka skoča, tapēc apvilku ar plānu kārtiņu sintepona.

Tagad tikai jāapģērbj. Noderēja bītlene, kura mazgājot nokrāsojusies :)
Kakla daļai piestiprināju plastmasas spainīša vāku, iešuvu sānos līdz pat pleca vīlei, noņemot piedurknes.

Apakšā bītleni savilku, nav jau nekāds glītais skats..., a bet nevienam nav jāskatās zem maniem brunčiem :D

Nu lūk kāds sanācis mans Drēbnieku manekens


Adatiņas manekenā durās labi.
Tā saraustīti gan sarakstiju, bet nu ceru, kad domu, kā tas tapa, sapratāt ;)

sestdiena, 2013. gada 27. jūlijs

Eleonorai

Reiz man uzdeva jautājumu, kas priekš manis, taisot šādas mājiņas, ir bijis visgrūtākais...nu ir tā, jau pats sākums liekas visgrūtākais- auduma izvēle vien jau sagādā galvassāpes :D, kad tas izdarīts-liekas nieks vien bija...un tā ar katru nākamo darbību līdz mājiņa pabeigta. Varu teikt, kad nekas nav viegli, katrs sīkumiņš prasa savu-iedomāties, kā tas izskatīsies...sameklēt no kā to taisīt...izdomāt, ka to visu salikt kopā, lai skaisti izskatās...un beigās piepucēt iznākumu :)

Mājiņa-koferis meitenītei uz dzimšanas dienu. Kaut kas līdzīgs šai mājiņai :)














 Kliņģerīši ir ēdami-tas būs cienasts sveicējiem dzimsanas dienā :))




Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...